Ģimenes budžeta plānošanas metodes

Ģimenes budžeta plānošana nav nemaz tik vienkārša kā individuālā budžeta plānošana. Tad, kad tu plāno pats savu budžetu, to izdarīt ir samērā viegli, jo tu vari pirkt to ko tev vajag vai sagribas, vai arī kaut ko nepirkt, jo tas nav tik ļoti nepieciešams. Būtībā var diezgan daudz balstīties uz savām sajūtām un vēlmēm, ja finansiālā situācija to pieļauj. Taču ģimene ir jau vismaz divi cilvēki, kuriem tas ir jādara kopīgi. Protams, viens no ģimenes var kļūt par galveno budžeta plānotāju, taču plānojot, ir jāņem vērā pārējie ģimenes locekļi (imprumut urgent online). Ir vairākas metodes, ar kuru palīdzību var saplānot savas ģimenes budžetu. Viens no tipiskajiem ir ienākumu un izdevumu uzskaitīšana. Protams, tas prasa lielu precizitāti, taču tas nav obligāti jādara ar centa precizitāti. Protams, ja situācija, kaut kādu iemeslu dēļ, ir spiedīga, tad labāk uzskaitīt visu līdz pēdējam sīkumam. Taču, ja situācija ir daudz maz normāla, tad var tik ļoti neaizrauties, bet tas jau pēc katra paša vēlmēm un iespējām. Ienākumus uzskaitīt ir vienkārši, jo alga un cita veida ienākumi lielākoties tiek ieskaitīti tavā bankas kontā. Taču ar izdevumiem ir grūtāk, ja visu laiku nenorēķinies ar bankas karti (kas arī nav iespējams). Tāpēc ir jāsaglabā visi pirkumu čeki – lai iztērēto summu pēc tam var pierakstīt. Protams, var izmantot arī dažādas aplikācijas, kas to visu atvieglos, jo tad uzreiz veikalā var atzīmēt iztērēto summu, un nav jāuztraucas, ka čeku nepaņēmi, pazaudēji vai nejauši izmeti un nepierakstīji. Izmantojot šādu metodi vari izdevumus sadalīt dažādās kategorijās, tādējādi kontrolējot, kur nepieciešams izdevumus samazināt, un kur palielināt. Izdevumu un ienākumu analīze ir labs veids, kā saprast, kas ar finansiālo situāciju nav kārtībā. Šādi var paanalizēt vairāku mēnešu finanšu plūsmu, lai saprastu kādi ir naudas tērēšanas paradumi, un kur tā tiek nelietderīgi iztērēta. Lai varētu analizēt, ir jābūt nepieciešamai diezgan precīzai informācijai par visiem ienākumiem un izdevumiem. Šādu analīzi var neveikt katru mēnesi, bet tad, ja izdevumi ir pārāk lieli vai arī vienkārši, lai pakontrolētu savus iepirkšanās un tērēšanas paradumus. Vēl viena noderīga plānošanas metode ir konkrētu mērķu noteikšana. Piemēram, krāšana kādam konkrētam pirkumam. Vai arī prioritāšu noteikšana. Protams, ka katram ģimenē būs kāda vajadzība, taču dažas vajadzības ir svarīgākas vai steidzamākas par citām. Piemēram, došanās pie zobārsta, lai salabotu zobu ir svarīgāka, nekā jaunas somas iegāde. Tātad, ir jānosaka mērķi jeb vajadzīgo lietu saraksts, un tad visas vajadzības ir jāsarindo prioritārā secībā. Patiesībā šāda finanšu plānošana var būt ļoti interesanta, kaut arī dažreiz var aizņemt diezgan daudz laika. Īpaši grūti kaut ko izplānot ir tad, ja rodas kādi negaidīti izdevumi (kurus nevar iepriekš paredzēt) kā arī tad, ja ir vairākas svarīgas vajadzības vienlaicīgi, piemēram, jāremontē auto, jādodas pie zobārsta un bērnam jāpērk jauni ziemas zābaki, jo vecie vairs neder. Tādos gadījumos ir vai nu kaut kādā veidā jāsaliek prioritātes arī šķietami līdzvērtīgām vajadzībām, vai arī jādomā, kur iegūt kādus papildus ienākumus – tāpēc labi, ja ir kādi iekrājumi šāda tipa situācijām. Jo vairāk cilvēku ģimenē, jo vairāk dažādu situāciju var rasties, tāpēc ģimenēm būtu obligāti jāiekrāj kaut neliela naudas summa, kuru jebkurā brīdī var izmantot, ja rodas šāda nepieciešamība.